GRAUDU TIRGUS PĀRSKATS 2023.gada 11.decembrī

Tirgū manāmi pieaug kviešu pieprasījums

Palielinoties pieprasījumam kviešu tirgū, palielinās tirgus aktivitāte, kam seko arī pozitīvas cenu tendences gandrīz visos kviešu audzēšanas un tirdzniecības apgabalos, kas aktīvi piedalījušies tirdzniecībā līdz šim. Arī Krievijas kviešu cenas Melnās jūras ostās aizvadītajā nedēļā palielinājās par 10 USD/t, salīdzinot ar cenām nedēļas sakumā.

Krievijas kviešu tirgus FOB cenas aizvadītajā nedēļā palielinājās, kad Ēģiptes GASC rezervēja 420 000 t kviešu no Krievijas Kaukazas un Novorosijskas ostām. Pirkums tika sadalīts astoņās kuģu piegādes partijās, no kurām 6 kuģi būs pa 50 000 t un 2 kuģi pa 60 000 t. GASC rezervāciju veica no Krievijas Grain Flower uzņēmuma ar piegādēm no 10. līdz 31.janvārim. Kopējā līguma cena ir 111 300 000 USD jeb 265 USD/t uz FOB nosacījumiem.

Ēģipte vidēji gadā importā pusi no Ēģiptei nepieciešamajiem kviešiem jeb ~11 M t. Līdz šim brīdim Ēģiptes kviešu imports atpaliek par ~1M t, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu līdz 8.decembrim. GASC šajā sezonā ir iegādājies 2,85M t kviešu ar pārtikas kvalitāti. Lai Ēģipte sasniegtu tai nepieciešamo importa apjomu, GASC vēl jāimportē 7…8M t kvieši. Tas nozīmē, ka Ēģiptes importa sezona ir starta pozīcijās un pieprasījums no šī tirgus tuvākajā nākotnē palielināsies. 2022./2023. gada eksporta sezonā kviešu imports dominēja no Krievijas eksportētājiem, bet aizvadītajā sezonā Krievijai nebija problēmas ar stabilu kviešu kvalitāti. Tas nozīmē, ka turpmākajos Ēģiptes iepirkumos varētu nomainīties tirdzniecības partneris, ja Ēģipte saglabās esošās kviešu kvalitātes standartu prasības. Pēdējā iepirkumā GASC noraidīja citus Krievijas kviešu piedāvājumus no tirdzniecības uzņēmuma Aston, kā arī Francijas un Rumānijas kviešu piedāvājumus no tirdzniecības firmām Bunge, Lecureur un ADM.

Krievijas kviešu eksportētāji ir bijuši salīdzinoši ļoti aktīvi arī Marokas importa tirgū, ierindojoties TOP 3 valstu importētāju sarakstos. Krievijas uz Maroku ir sākusi eksportēt šā gada septembrī un eksporta apjomi no mēneša uz mēnesi palielinās. Novembrī Krievija ieņēma trešo vietu pēc eksporta apjomiem ar 81 000 t kviešu, priekšā atstājot vēsturiskos Marokas tirgus dalībniekus – Franciju ar 176 000 t kviešu un Vāciju ar 155 000 t kviešu. Vēsturiski Maroka sadarbojas ar Franciju, Vāciju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Bulgāriju, Kanādu un Argentīnu. Krievija sevi Marokā pieteica 2020.gada jūnijā un kopš tā laika draud izjaukt vēsturiskās Eiropas tirdzniecības attiecības ar marokiešiem – šis ir pēdējā laika lielākais Marokas importa apjoms no Krievijas viena mēneša laikā. Marokas tirgus operatori esot rezervējuši 200 000 t kviešu apjomu no Krievijas eksportētājiem ar piegādēm decembrī un janvārī. Pastāv ļoti liela iespēja, ka decembrī un janvāri Krievijas eksportētāji ar saviem apjomiem pastums malā visu vēsturiskos Marokas tirdzniecības partnerus un gāzīs visus iepriekšējos eksporta rekordus uz Maroku.

Krievijas kviešu ceļš atvērās, kad Marokas tirgus importētāji palika vairāk neatkarīgi no Eiropas bankām un spēja nodrošināt finansējumu kviešu iepirkumiem ar vietējo Marokas banku starpniecību. Darījumu finansēšana ar vietējiem resursiem palika vēl aktuālāka, kad Marokas tirgus vairākkārt iepirkumos ieraudzīja cenu starpības starp Eiropas piedāvājumiem un Krievijas jeb Melnās jūras tirgus cenu piedāvājumiem. Krievijas eksporta politika ar kviešu maršrutu dažādošanu arī bija viens no faktoriem, kas mudināja Krievijas eksportētājus ielauzties Marokas tirgū. Turklāt Krievija spēja piedāvāt vairākas cenu opcijas, piedāvājot piegādes Krievijas izcelsmes kviešiem no Melnās jūras un arī no Baltijas jūras ostām. Matemātika bija nepielūdzama un tā gluži loģiski marokiešos novirzīja pie sadarbības palielināšanas ar Krievijas tirgus dalībniekiem.

Marokas vēsturiskā kviešu tirdzniecības partnere ir bijusi arī Ukraina, kura, karam sākoties, ir zaudējusi tirgus pozīcijas un gandrīz atteikusies no sadarbības ar Maroku, aplūkojot statistikas datus. Pēc Ukrainas kviešu sējplatībām jaunajai 2024.gada ražai, rodas pārliecība, ka pie Marokas tirgus Ukraina neatgriezīsies arī nākošajā gadā, jo jaunajai sezonai Ukraina kopējās kviešu sējplatības ir samazinājusi vēl vairāk, salīdzinot ar aizvadīto sezonu. Ukrainas lauksaimniecības ministrija decembra sākuma ir samazinājusi 2024.gada kviešu prognozi par gandrīz 2M t, prognozējot 20.16M t. Tas ir krietni zem Ukrainas pēdējo piecu gadu vidējā rādītāja 25,87M t. Šajā sezonā Ukraina esot deklarējusi 4,55 M ha ar ziemas kviešiem, kas ir par 100 000 ha mazāk, ka 2022./2023.gada sezonā. Tirgus analītiķi prognozē, ka vidējas ražas Ukrainā samazināsies, jo šis jau būšot trešais gads pēc kārtas, kurā Ukrainas lauksaimnieki samazinās vai vispār nelietos minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Pārejot uz taupības režīmu, ukraiņiem ir jārēķinās, ka zaudējumi atspoguļosies ražas rādītajos un kvalitātes rezultātos.

Atšķirībā no pagājušā gada, kad Ukrainā sezonas sākumā bija slapji laika apstākļi un stiprs lietus bremzēja kviešu sēju, šogad zemnieki rudens sēju sāka sausos apstākļos, un aizkavējās labības sadīgšana. Tomēr labvēlīgās lietusgāzes un maigais laiks ziemas sējas sezonas beigās palīdzēja paātrināt kviešu attīstību un uzlabot kviešu attīstības apstākļus. Pašlaik tiek lēsts, ka sējumi lielā mērā atbilst iepriekšējo gadu vidējiem rādītājiem lielākajā daļā ražošanas reģionu, izņemot dažus apgabalus dienvidos. Iepriekš minētie dati un skaitļi ietver tikai Ukrainas kontrolētos reģionus un neietver tās Doņeckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporožžas apgabalu daļas, kuras ir okupējusi Krievija. Piecu gadu vidējā kviešu raža šajos reģionos pirms okupācijas bija aptuveni 6,15M t.

Ukrainas tirgū aizvien vairāk izgaismojas kviešu kvalitātes problēma, jo tirgus eksportētājiem ar katru nedēļu paliek grūtāk un grūtāk savākt importa tirgus noteiktos kvalitātes standartus. Aizvadītajā nedēļā Ukraina vēl saglabāja savu vietu tirgū ar nelielu apjomu (30 000 t) 11,5% proteīna kviešiem, kas decembrī tiks nosūtīti uz Libānu.

Aizvadītajās nedēļās esam runājuši par Ķīnas tirgus novēršanos no Francijas, priekšroku dodot ASV un Austrālijai. Aizvadītajā nedēļā Ķīna rezervēja papildus 372 000 t kviešu no ASV, kas palielināja pieprasījuma statistiku globālajā tirgu un izraisīja cenu kāpumu Čikāgas birža. Ķīna šajā sezonā ir nopirkusi no ASV apjomu, ko Savienoto valstu lauksaimniecības departaments prognozēja izpildīt visas sezonas laikā starptautiskajā tirdzniecības arēnā. Šī ir pirmā reize vairāk kā 15 gadu laikā, kad ASV šajā eksporta sezonas brīdī ir sasniegusi visas eksporta sezonas mērķi, turklāt to izpildot gandrīz ar vienu sadarbības valsti – Ķīnu. Arī turpmāk, aplūkojot Ķīnas interesi pēc pārtikas kvalitātes kviešiem, rodas pārliecība, ka ASV uzstādīs jaunus kviešu eksporta rekordus tirdzniecībā uz Āziju, jo Austrālija nespēs apmierināt Ķīnas prasības pēc kviešu kvalitātes. Kviešu tirdzniecības aktivitātes pieaugums uz ASV un Ķīnas kviešu darījumu fona ir novērojams arī Argentīnā, kur lauksaimnieki izdara spiedienu uz eksporta uzņēmumiem, neiesaistoties darījumos par lauksaimniekiem nevēlamam cenām, zinot, ka Argentīnas tirgus operatori ir uzņēmušies saistības pret Ķīnu. Kviešu cenas Argentīnā palielinās, bet, pieaugot transporta plūsmai pa Kluso okeānu, kuģu loģistikas kompānijas palielina tarifus un ilgi Argentīnas tirgus dalībnieki nevarēs rēķināties ar cenu kāpumu.

Francija un Eiropa ir burtiski izstājusies no Ķīnas spēles, koncentrējot savus spēkus tirdzniecībai tuvākos reģionos un gatavojoties konkurencei ar Krieviju. Francijas eksporta tempi ievērojami atpaliek un krājumi ostās sāk izdarīt spiedienu un eksporta operatoriem. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā no Francijas tirgus varētu sekot vairāki darījumi, kuros kāds startēs ar zaudējumiem, lai atbrīvotu vietas ostas noliktavās. Šāda rīcība noteikti atspoguļosies Parīzes birža, jo darījumi tiks reģistrēti un cenas, ļoti liela iespēja, ka īstermiņā samazināsies. Eiropas tirgus šajā eksporta sezonā ir iespiests starp diviem dzirnakmeņiem – saražotās cenas pašizmaksa un pieprasījuma kritums sezonas sākumā. Šie divi faktori nav ļāvuši agresīvi iestartēt sezonas sākumā, iekustinot eksporta vilni. Tomēr Parīzes birža ilgtermiņā Eiropas tirgū saskata cenu atbalstošus faktorus un viens no galvenajiem tiek minēts Francijas jaunās 2024.gada ražas vājās izredzes uzrādīt labus ražas rādītājus. Francijas tirgus analītiķi uzskata, ka tikai 77% no ziemas kviešu sējumiem ir labi vai ļoti labi, kas ir par ~20% mazāk, salīdzinot ar pēdējo piecu gadu vidējo statistiku šajā laika periodā.

Arī Baltijas valstu tirgus turpina nodrošināt pārtikas kvalitātes partijas, tomēr mūsu tirgus reģions izjūt spiedienu no Krievijas izcelsmes kviešiem, kas tiek transportēti caur mūsu valstu infrastruktūru un Krievijas kviešu cenas pēc visām transportēšanas izmaksām aizvien ir interesantākas par vietējās produkcijas piedāvātajām cenām. Pēdējo nedēļu laikā Krievijas kviešu tranzīta jautājums ir aktualizējies un kontrolējošās iestādes izrāda savu nespēju ierobežot tranzīta apjomus, kamēr šis jautājums netiks atbildēts Eiropas savienībā un pieņemta vienota politika attiecība uz Krievijas pārtikas preču tranzītu vai importu. Tomēr gandrīz neviens nerunā vai neizgaismo iespēju, kurai nav nepieciešams Eiropas savienības atļauja vai speciāli noteikumi – tas ir tarifi, par kuriem mēs pārvadājam preces no Krievijas robežas un/vai pārkraujam Latvijas ostās. Šis ir viens no ātrākajiem un efektīvākajiem mehānismiem, kā noregulēt tirgus cenas mūsu reģionā un padarītu savu preču konkurētspēju starp precēm, kas tiek transportētas caur mūsu tirgiem un šim jautājumam nav nepieciešama vienota Eiropas politika.